Blow up, nu vēl bišk

(tātad jau esam tuvāk)

Ceļa zīme Viļāni. Piekūns lielā ātrumā, bandžo ritmu pavadīts, triecas pa šoseju, kuras lietus pielietajās, nodokļu maksātāju, bet valsts nelabotajās bedrēs vairojās lenteņu kolonijas.

Mājvieta. Tarakānu apsēstais klubkrēsls. Roltōnu bļoda. Emīrs Muhameds Fjodorovs lasa Al Jazeera laikraksta formātā. Korumpētie Lattelekom darbinieki sagādājuši šim dekoderi, bet televizors ir izslēgts. Te atskan lāpstas sitieni tālumā. Muhameds aši ceļas kājās. Joprojām ar vienu, toties šoreiz apzeltītu čību, viņš lec pretī logam, kura saplaisājušais stikls nomainīts pret jaunu un iespējams tīru. Pagalms ir tukšs. Vienīgi Judīte, šoreiz visa melnā slaucīja asfaltu pie bijušā bērnu laukuma, kur agrāk ikkatru dienu tika tukšoti neiedomājami daudzumi spirta. Tagad tur tika celta mošeja. Viltus trauksme. Muhameds leca atpakaļ lasīt. Laikrakstu.

Tikmēr specvienība "Auseklis" ar inspektoru Anatoliju Piekūnu jau bija sasnieguši un pielikuši pie vietas pirmos nemierniekus. Pēteris Abramovs, bijušais Latvenergo darbinieks, kura sieva starp citu ir tā pati 'divdesmit s čemta' gadus vecā Judīte, bija spiests nomest lāpstu. Pēdējo reizi.

Judīte vēl neko nezinādama slaucīja asfaltu. Varbūt viņa bija daiļa, bet kurla gan. Dažus stāvus augstāk Muhameds izdzirdēja klauvējienus pie durvīm. Elektrība nebija pieslēgta un durvju zvans nedarbojās. Peķka, kopš bija pievērsies islamam, vairs neskārās klāt elektrības sadales kastēm. Tagad viņš guļ blakus savai lāpstai. Muhameds beidzot atrod otru čību. Uzvelk. Paņem pārtikas mikseri. Iet pie durvīm. Tur stāv kaimiņš. Izgulējies. Točku vairs viņš nesargā un ar Fjodorovu ir draugos. Kaimiņš, kura vārdu es vēl joprojām nezinu, nes Muhamedam skarbas vēstis. Iebrukums ir sācies un necilie svešinieki klejo pa Viļānu svētzemi.

Pa to laiku Piekūns jau ir neitralizējis Eināru no Krāslavas un viņa harēmu. Visas skaistules, kas agrāk rotāja Krāslavas tiltu, tagad mellas un uz zemes. Piekūns varbūt bija valdonīgs, bet "Auseklis" bija tiešs. Pat Antons, kurš bandžo nesa sev līdz uz muguras, bez žēlastības bija gatavs stāties priekšā ikvienam separātistam.

Judīte iekrīt kanalizācijas lūkā un zaudē samaņu. Tikmēr korumpētā policija no Daugavpils ar traktoriem, kas dislocēta Viļānu apkaimē uzsāk ceļu Viļānu frontes aizsardzībai. Ziņa par iebrukumu jau ir nonākusi visos emirāta nostūros. Muhameds jau bija ticis no ceturtā stāva uz trešo. Muhamedam sāpēja celis.

Piekūns jau bija klāt. "Auseklis" izkārtojās drošā pozīcijā pret kāpņutelpas durvīm. Toļiks jau zin ka ir tuvu. Viņs izvelk ieroci. Tver durvju rokturi. Bet. Netiek iekšā. Durvīm ir kods. Antons ar roku signāliem norāda ka būs jāiet apkārt pa otrām durvīm.

Muhameds jau ir ticis uz otro stāvu. Kaimiņš ķer pēc steka, kas skāris vairākus izslāpušus alkānus svētceļā uz vietējo točku. Fjodorovs mikseri saķer ciešāk un abi kājām turpina ceļu lejup. Jo lifts nedarbojas. Liftā dzīvo žurkas.

"Auseklis" tikpat braši ieņem pozīciju pie daudzstāvenes otrām ieejas durvīm, kuru slieksni rotā melns guļošs kaķis. Arī radikālis - nospriež Piekūns un liek visiem viņu apiet sevišķi klusu. Tver pēc roktura un durvis patiešām ir vaļā.

Visi radi, separātisti, kas mitinājās Muhameda pilī, kurā nestrādāja lifts jau bija savākušies pirmajā stāvā. Visi klusēdami gaidīja gan Muhameda, gan nešķīsto iebrucēju ierašanos. Durvis paveras vaļā un "Auseklis" gāžas iekšā.
(turpinājums sekos)